profesionālo attīstību un pieredzi lasi šeit!
psihiatre un KBT terapeite
Natālija Bērziņa - Ārste psihiatre, KBT psihoterapeite, Dr. med. (Medicīnas zinātņu doktore)
“Tad, kad mēs vairs nespējam mainīt situāciju – mums ir jāmaina pašiem sevi.”
(Viktors E. Frankls)
Darba pieredze:
2020. – pašreiz
Privātprakse. Ārste psihiatre, kognitīvi biheiviorālās terapijas (KBT) psihoterapeite, bezmiega ārstēšanas
speciāliste
2019. – 2023.
“Klīnika Dzintari”. Dienas stacionārs, ambulatori konsultatīva nodaļa. Ārste psihiatre
2019. – 2020.
VSIA Strenču psihoneiroloģiska slimnīca. Dienas stacionārs. Ārste psihiatre
2018. – 2022.
”Medicīnas tālākizglītības centrs”, Pieaugušo neformālās izglītības iestāde. Lektore
2018. – 2023.
Rīgas Stradiņa Universitāte. Psihiatrijas un narkoloģijas katedra. Stundu pasniedzēja
2018. – 2021.
Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs, Ambulatorās palīdzības dienests. Ārste psihiatre
2018. – 2021.
RSU Psihiatrijas un narkoloģijas katedra. Asistenta p.i.
2017. – 2020.
SIA Veselības centrs “Vivendi”, Ārste psihiatre, lektore
2017. – 2018.
VSIA Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs, 17.nodaļa. Ārste-stažiere
2016. – 2022.
Strenču psihoneiroloģiska slimnīca, Uzņemšanas nodaļa. Dežūrārste-psihiatre
2016. – 2018.
RSU Tālākizglītības fakultāte, Psihiatrijas un narkoloģijas katedra. Pasniedzēja
2014. – 2018.
VSIA Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs. Ārste-rezidente psihiatrijas specialitātē
Izglītība:
2020. – 2024.
Latvijas Kognitīvi biheiviorālās terapijas asociācija. KBT psihoterapeita diploms
2017. – 2021.
Rīgas Stradiņa Universitāte, Doktorantūras fakultāte. Medicīnas zinātņu doktores diploms
2014. – 2018.
Rīgas Stradiņa Universitāte, Tālākizglītības fakultāte. Psihiatra diploms
2008. – 2014.
Rīgas Stradiņa Universitāte, Medicīnas fakultāte. Ārsta diploms
Profesionālā pilnveide:
20.-22.09.2024 CBT-I Advanced course Ēdinburgā (padziļināts kurss KBT bezmiega ārstēšanai)
2024 -
Latvijas Miega medicīnas biedrības valdes locekle
2020. – 2024.
Latvijas Kognitīvi biheiviorālās terapijas asociācija. Kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas specialitāte.
Supervīzijas par bezmiega ārstēšanu pie Prof. Dieter Rieman.
2021.
CBT-I kurss. Kognitīvi biheiviorālas terapijas kurss bezmiega ārstēšanai
2020.
Piedalīšanās Edinburgh Sleep Medicine Course
2018.
Piedalīšanās ECNP Workshop on Clinical Research Methods Berselonā, Spānijā
Piedalīšanās EFPT Forumā Jauniem psihiatriem,Bristolē, Lielbritānijā
Piedalīšanās AAF/OMI Programā Salzburg Medical Seminars International Psychiatry 2018, Zalcburgā,
Austrijā
2017.
Piedalīšanās ECNP School of Neuropsychopharmacology, Oksforda, Lielbritānija
Piedalīšanās “Leadership and Professional Skills Course” jauniem psihiatriem, prof. Normana Sartoriusa
un prof. Idas Hageman Pedersen vadībā Viļņā, Lietuvā,
Darbības sfēras un pakalpojumi:
- bezmiega ārstēšana, izmantojot KBT
- garastāvokļa traucējumu ārstēšana, trauksmes spektra traucējumu ārstēšana
- grūtniecības un pēcdzemdību psihisko traucējumu ārstēšana
- KBT terapija
- Lekciju, semināru vadīšana organizācijām
Konsultēšanas valodas: latviešu, angļu, krievu
Šī programma ir zinātnē balstīta bezmiega ārstēšanas pieeja, kura ir Zelta standarts visā pasaulē! Ieskaties šeit un uzzini vairāk par bezmiega ārstēšanu un Grandver klīnikas programmu!
Te tu atradīsi arī miega higiēnas noteikumus un miega dienasgrāmatu.
Bezmiega ārstēšana
Bezmiega ārstēšanā savu efektivitāti jau daudzu gadu garumā pierādījusi tieši
KBT jeb Kognitīvi biheiviorāla terapija. Šī bezmiega ārstēšanas pieeja iekļauj
sevī vairākus komponentes: sākuma izvērtēšana, piemērotu un efektīvu
intervences tehniku izvēle un piemērošana individuāli, kā arī atbilstošu metožu
pielietošana, lai pārlieciātos, ka tiek sekots norādījumiem un pēc sesiju beigām
varēs patstāvīgi pielietot dažādas tehnikas, ja rodas atkal miega traucējumi.
Terapijas essijas laikā notiek terapijas komponentu un metožu apspriešana,
izglītošana attiecībā uz nepareiziem pieņēmumiem un uzvedības paterniem
attiecībā uz miegu. Atšķirībā no medikamentiem, ko var lietot akūta bezmiega
gadījumā un īslaicīgi, KBT bezmiegam ir pierādījusi efektivitāti ilgtermiņā.
Hroniskā bezmiega terapija iekļauj sekojošas metodes: stimulu kontrole, miega
restrikcija vai miega kompresija, miega higiēnas pasākumu apspriešana,
relaksācijas treniņi un kognitīvā terapija. Parasti tiek pielietotas 3 un vairāk
pieejas.
Klasiski ārstēšanas kurss prasa no 4-8 nedēļām ar sesijām 1x 1-2 nedēļās pa 30-
60 minūtēm. Pirmā konsultācija parasti 45-60 minūtes, turpmākas konsultācijas
30 minūtes.
Ļoti svarīgs instruments bezmiega ārstēšanā ir miega dienasgrāmata. Aizpildīta
miega dienasgrāmata ļauj redzēt kāds ir miega paterns, kādas stratēģijas ir
nepieciešams pielietot, lai miegu uzlabotu. Miega dienasgrāmatu Jūs arī atradīsiet
šajā sadaļā par bezmiegu! To noderētu aizpildīt pirms doties pie speciālista
bezmiega terapijai.
Kad var pielietot KBT bezmiegam:
1) Grūtības aizmigt vai palikt miegā.
2) Pacienti, kuri:
a) Pagarina miegu, lai kompensētu miega trūkumu
b) Paliek gultā neaizmiegot
c) Piekopj citas dažādas aktivitātes guļamistabā (piemēram, strādā vai
mācās gultā, skatās TV), nevis guļ
3) Novēro nosacījuma pamošanos (guļ labi citur nevis mājās vai zaudē
miegainības sajūtu tiklīdz apguļas gultā).
4) Nepietiekoši ievēro miega higiēnas principus.
VESELĪGA MIEGA NOTEIKUMI
Miega higiēnas rekomendāciju ievērošana var novērst miega traucējumus, kurus pavada miega kvalitātes pazemināšanās, miega ilguma samazināšanās, miega fragmentācija un izteikta miega deprivācija pieaugušajiem.
10 VESELĪGA MIEGA NOTEIKUMI PIEAUGUŠAJIEM
1. Izveidojiet pieradumu iet gulēt un celties vienā un tajā pašā laikā (ieskaitot brīvdienas).
2. Ja Jums ir svarīgi pagulēt dienā, pieturieties pie režīma, kuru ievērojot miega ilgums dienas laikā nepārsniegs 45 minūtes.
3. Izvairieties pirms gulēšanas lietot alkoholu un nepīpējiet (vismaz 4 stundas pirms gulētiešanas).
4. Izvairieties ne mazāk kā 4 stundas pirms gulēt iešanas lietot kofeīnu saturošus dzērienu / produktus, tēju, gāzētus dzērienus, kā arī šokolādi.
5. Izvairieties vismaz 4 stundas pirms gulētiešanas no smagas, asas, saldas pārtkas lietošanas.Tajā pašā laikā viegla ieturēšanās pirms gulētiešanas (piemēram, ne salds jogurts, neliela porcija biezpiena ar zemu tauku saturu, augļi) ir lietderīga.
6. Uzturiet aktīvu dzīves veidu un regulāri veiciet fiziskus vingrinājumus, tomēr izvairieties no palielinātas fiziskas slodzes tieši pirms gulētiešanas.
7. Izmantojiet ērtus un patīkamus gultas piederumus (gultas veļu, spilvenus, matraci u.c.).
8. Uzstādiet individuālu, Jums patīkamu temperatūras režīmu guļamistabā un sekojiet, lai istaba tiktu regulāri izvēdināta.
9. Izmantojiet visas iespējas, lai maksimāli samazinātu skaņu caurlaidību un apgaismojumu guļamistabā miega laikā.
10. Izmantojiet gultu tikai gulēšanai un intīmai tuvībai, izvairieties no jebkādām citām aktivitātēm gultā (lasīšana, darbs ar datoru, televizora skatīšanās u.c.).
Raksts Doctus žurnālā “Dienas un nakts bruksisms. Iemesli, teorijas un risinājumi”, 2023.gada marts
Bruksisms ir stāvoklis, kad novēro zobu rīvēšanu vai saspriegošanu, pārsvarā naktī miega laikā. Taču arī dienas laikā var būt sastopams bruksisms, kad cilvēks stipri sasprindzina žokļa muskulatūru un saspriež zobus, cilvēki to paši arī pamana. To mēdz saukt par dienas bruksismu, kas visbiežāk asociēts ar psihisku spriedzi.
Raksts Doctus žurnālā, “Miega traucējumi. Ģimenes ārstam atbild speciālists.”, 2021.gada decembris
Miega traucējumu pārvaldība bieži vien sākotnēji nonāk ģimenes ārsta pienākumu lokā, turklāt nereti šie pacienti miega problēmu risināšanai jau gadiem lietojuši trankvilizatorus, nemaz neapzinoties ilgtermiņa sekas.
Raksts Doctus žurnālā, “Miega traucējumu pārvaldība senioriem”, 2023.gada jūnijs
Bezmiegs ierindojams starp biežākajām sūdzībām — medicīnisku palīdzību bezmiega dēļ meklējuši daudzi, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs ap 15 % pieaugušo. Hroniska bezmiega biežums pieaug līdz ar vecumu, epidemioloģiskie dati liecina, ka bezmiega sastopamības rādītājs no 25 % pieaugušajiem pieaug līdz 50 % senioriem.
Žurnāls ārsts.lv, “Sieviete un miegs”, 2023.gada septembris
https://arsts.lv/jaunumi/iznacis-jaunais-2023-gada-septembra-zurnals-arstslv
Veselības Ministrijas Kampaņa “Viss ir Norm.a”
Kampaņā Viss ir Norm.a ik mēnesi piedāvājam viena cilvēka reālu stāstu par to, kā viņš vai viņa mācās sadzīvot ar savas psihiskās veselības vajadzībām. Piektais no kopumā divpadsmit ir Kristas stāsts par anoreksiju Katrs stāsts, protams, ir unikāls un ne vienmēr konkrētie traucējumi visiem izpaužas vienādi. Vēl svarīgāk – ne vienmēr tos var mazināt ar vienām un tām pašām metodēm. Tomēr ir dažas kopīgas lietas, kas vieno visus stāstus: ir svarīgi palīdzēt atpazīt simptomus un brīdi, kad cilvēks pats tos vairs nespēj regulēt, lai savlaicīgi lūgtu palīdzību līdzcilvēkiem un uzticamiem speciālistiem.
Vēstuli Kristai un citiem, kas saskārušies ar ēšanas traucējumiem, uzrakstījusi Natālija Bērziņa, ārste-psihiatre, Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedras asistente, RSU Zinātniska grāda pretendente (Kristas stāstu par anoreksiju var izlasīt vai noskatīties šeit).
https://esparveselibu.lv/neirotiska-anoreksija-natalija-berzina
Raksts “Kā nostabilizēt miega režīmu pēc pārejas uz ziemas laiku”
Nekvalitatīvs miegs, pulksteņu rādītāju griešana un no tā izrietošie miega – nomoda režīma traucējumi tiek asociēti ar dažādām saslimšanām. Naktī uz 30. oktobrī pulksten 4.00 pulksteņa rādītājus griezīsim stundu atpakaļ, pārejot uz ziemas laiku. Pulksteņa rādītāju pagriešana destabilizē mūsu bioloģisko ritmu. Dr. Natālija Bērziņa, psihiatre, miega traucējumu speciāliste dalās ar padomiem, kas palīdzēs pielāgoties jaunajam režīmam, kā arī atgādina, kāpēc jāpievērš uzmanība savai miega kvalitātei.
Raksts: “Nesabrukt, kad viss brūk. Kā ikdienas dzīvē atpazīst psihiskās veselības draudus”
Izplatītākie psihiskie traucējumi Eiropā ir trauksme, bezmiegs un depresija. Latvijā situācija ir līdzīga un, visticamāk, jāpiemin arī izdegšanas sindroms. Diemžēl daudzi palīdzību pie speciālistiem nemeklē, ļaujot problēmai samilzt līdz apmēriem, kad bez zālēm neiztikt.
Raksts: “Pārbāzts mājoklis un gūzma dažādu kolekciju. Kā atpazīt sevī mantu vācēju”
Mājokļi, kas burtiski aizkrauti ar dažādām lietām un starp kurām izmīta šaura taciņa, nebūt nav tikai amerikāņu raidījumu fenomens. Arī Latvijā ir cilvēki, kuri dažādu apstākļu dēļ kļuvuši par vācējiem, kas krāj lietas ar domu: gan jau noderēs. Taču nenoderēs vis. Eksperti portālam LSM.lv skaidro, ka bieži vien – jo sliktāka cilvēka pašsajūta, jo vairāk viņš pērk un vāc, bet, jo vairāk viņš to dara, jo sliktāk pats par to jūtas.
Raksts “Miega ekspertes padomi jaunajām māmiņām: Kā tehnoloģijas var palīdzēt sakārtot miega režīmu?”
Kad ģimenē ienāk jaundzimušais, tās ir pārmaiņas ikvienam, it sevišķi jaunajām māmiņām, kuru ēšana, aktivitātes un arī miega režīms jāpielāgo mazulim. Miega laikā organisms funkcionē citādi nekā tad, kad esam nomodā. Tas ir laiks, kad mēs atpūšamies, uzkrājam enerģiju un apstrādājam iepriekšējā dienā uzkrāto informāciju. Praktiskā eksperimentā piekritusi piedalīties Ieva Koha-Zeltiņa – viņa vienu nedēļu cītīgi sekoja līdzi miega rādītājiem savā viedpulkstenī – ko varam secināt? Savās zināšanās par miegu un, to kā viedie pulksteņi var palīdzēt konstatēt miega traucējumus, dalās Dr. med. Natālija Bērziņa, ārste psihiatre, bezmiega ārstēšanas speciāliste.
Raksts “5 soļu skaistumkopšanas rituāls labākam miegam”
Drēgna ziema, daudz darba un dienas laikā nāk miegs, līdz atvaļinājumam vēl tālu, bet vakarā moka bezmiegs – vai pazīstamas sajūtas? Par laimi šo apstākļu ķēdē vismaz vienu mēs noteikti varam kontrolēt un uzlabot patstāvīgi – tas ir miegs. Kvalitatīvi guļot un atpūšoties, varam uzlabot savu labsajūtu, tāpēc “GrandVer Klīnika” Dr.med., ārste psihiatre Natālija Bērziņa skaidro, ko tieši nozīmē “kvalitatīvs miegs”, savukārt kosmētikas zīmols “Dzintars” dalās padomos, kā mājas apstākļos realizēt relaksējošu rituālu, kas būtiski uzlabos ikviena naktsmieru.
https://dieviete.lv/skaistumkopsana/5-solu-skaistumkopsanas-rituals-labakam-miegam/
Saruna EHR “Nākotnes formulā” par veselīgu dzīvesveidu, attiecībām ar ēdienu un veselīga miega noteikumiem
“Labs ēdiens un miegs ir fundamentāls priekšnoteikums mūsu dzīves kvalitātei. Kādi ir visbiežāk izplatītie ēšanas un miega traucējumi mūsdienās? Kā veidot balansu starp darbu un privāto dzīvi? EHR studijā stāsta Dr.med. ārste psihiatre Natālija Bērziņa, ēšanas un miega traucējumu eksperte.”
https://www.youtube.com/watch?v=e4Yv0PF7kek
Intervija “Izstāsti Latvijai”
Miegs ir neatņemama un ļoti nozīmīga daļa no mūsu dzīves, tā ilgums un kvalitāte ietekmē ne vien fizisko, bet arī psihoemocionālo pašsajūtu. Miega traucējumus vismaz reizi mūžā ir izjutis ikviens cilvēks, taču, ja tie kļūst par biežu parādību, ir vērts apsvērt domu par vizīti pie speciālista.
Bērziņa Natālija - ārsta prakse psihiatrijā
https://www.youtube.com/watch?v=exUPyUpFG1A
Saruna LR1 ar Kristiānu Lapiņu “Vai tas ir normāli?” par miegu.
“Auksts, tumšs un brīžam drēgns. Pats gadalaiks vilina iegrimšanu ziemas miegā. Ko nozīmē miega kvalitātes maiņa? Vai enerģijas trūkums, nomāktības izjūta un miegainība var liecināt arī par ko citu, raidījumā Vai tas ir normāli? analizē ārste-psihiatre Natālija Bērziņa.”
Saruna LR1 ar Kristiānu Lapiņu “Vai tas ir normāli?” par miegu.
Miegs mums ir nepieciešams ne tikai tādēļ, lai atpūstos, bet arī, lai nodrošinātu līdzsvarotu psihisko funkcionēšanu. Kādi var būt miega traucējumi, kā tie rodas, kā varam tos atpazīt un ārstēt? Vai miega traucējumi var kļūt par hronisku stāvokli un kā tie ietekmē psihisko veselību ilgtermiņā, raidījumā Vai tas ir normāli? skaidro ārste - psihiatre, medicīnas doktore Natālija Bērziņa.
Raidījums “Dr.Apinis” 1.daļa. Labs un veselīgs miegs
Kopā ar citiem studijas viesiem runājām par miegu, tā traucējumiem, izmeklējumiem un palīdzības iespējām.
https://apinis.lv/raidijumi/dr-apinis/08-11-2023-dr-apinis-1-dala/
Raidījums “Dr.Apinis” 1.daļa. Labs un veselīgs miegs.
Kopā ar citiem studijas viesiem runājām par miegu, tā traucējumiem, izmeklējumiem un palīdzības iespējām.
https://apinis.lv/raidijumi/dr-apinis/08-11-2023-dr-apinis-2-dala/
Raidījums “Dr.Apinis” 2.daļa. Psihiskā veselība.
Ar kolēģēm no reģionālās psihiskās veselības aprūpes slimnīcas runājām par psihiskās veselības aktualitātēm.
https://apinis.lv/raidijumi/dr-apinis/
Raidījums “Zilonis studijā”, S3E35, 26.10.2023
Mantu vākšana un krāšana - kurā brīdī tas ir hobijs un kad mēs varam domāt par to, ka tā ir problēma?
https://play.tv3.lv/embed-video/zilonis-studija
Raidījums “Dzīvot un sadzīvot”, S1E7, 17.11.2022
Vai trauksme, stress un bezmiegs ir mūsu psihoemocionālie traucējumi? Vai depresija ir jāārstē? Tā ir slimība vai vājuma izpausme? Kādēļ līdzcilvēkiem ir svarīgi pamanīt izmaiņas tuvinieka sajūtās, kad jāsniedz palīdzība? Par to diskutēsim raidījumā "Dzīvot un sadzīvot".
Intervija MyFitness iniciatīvai par miegu un fiziskām aktivitātēm.
"Dažādu pētījumu rezultātā pierādīts, ka traucētu miegu ir iespējams samazināt vai novērst, iesaistoties regulārās fiziskajās aktivitātēs", komentē miega traucējumu speciāliste Natālija Bērziņa.
https://www.facebook.com/watch/?v=345409620029891
Vai pieaugušam cilvēkam naktī būtu jāguļ bez pārtraukuma?
Ir daļa cilvēku, kas var aizmigt tikai pie televizora, radio u.tml. Kā tas varētu ietekmēt miegu?
Ko darīt, ja cilvēks regulāri un ilgstoši cīnās ar bezmiegu? Pie kāda speciālista vērsties un cik viegli tas ir pieejams?
Bezmiegs ir miega traucējumi, saistīti ar aizmigšanas grūtībām, pamošanos vairākas reizes nakts vidū ar grūtībām atkal aizmigt, vai arī pamošanās no rīta agrāk. Bezmiegs var būt akūts (līdz mēnesim) vai hronisks (vismaz 3 mēnešus). Lai runātu par bezmiegu, cilvēkam šiem traucējumiem ir jābūt vismz 3 naktis nedēļā vismaz 1 līdz 3 mēnešiem. Pastāv citi miega traucējumu veidi, piemēram, parasomnijas (tajā skaitā mēneserdzība), diennakts ritma traucējumi, arī tā saucamais jetlag, patoloģiskā dienas miegainība, narkolepsiju u.c. Bezmiega sastopamība populācijā variē dažādos avotos un valstīs. Akūts bezmiegs var skart līdz 30% cilvēku, savukārt, ar hronisku bezmiegu sastopas līdz 15% cilvēku. Trausls miegs tiešām ir sastopams gados vecākiem cilvēkiem, taču tas neizslēdz, ka arī gados jaunākiem cilvēkiem varētu būt trausls miegs. Tas varētu būt arī ģimenē pārmantots.
Mēs katrs dabiski pamostamies uz kādām sekundēm/minūtēm naktī, tikai parasti to pat neatceramies, jo pamostamies ne līdz galam un ļoti ātri aizmiegam atpakaļ. Taču par problēmu pamošanos naktī var uzskatīt tad, kad pēc pamošanās ilgāk nevar aizmigt, piemēram ilgāk par kādām 10—20 minūtēm. Dabiskās vajadzības kā tualetes apmeklēšana naktī varētu būt tādēļ, ka cilvēks iedzēris vairāk nekā vajadzētu tieši pirms miega. Kā arī uz vecumu fizioloģiskās īpatnības liek celties biežāk naktī. Vai tas arī var būt saistīts ar uztraukumu, stresu, pārdzīvotu dienas laikā. Gadījumos, kad cilvēks ēd naktī un no rīta pats to neatcerās, mēs runājam par uzvedības traucējumiem miegā, kā piemēram, somnambulisms. Tas ir saistīts ar to, ka vajadzīgā muskuļu atslābināšanās nenotiek, kā dēļ cilvēks var kustēties, taču smadzenes, tā teikt, “vēl guļ”
Tiešām kāds “baltais troksnis”, piemēram, ledusskapja skaņa vai matu fēna pūšana, kādreiz varētu sekmēt aizmigšanu kadam cilvēkam. Radio klausīšanās īsti daudz netraucē miegam, ja vien tas nav kāds ļoti satraucošs raidījums. Ar TV skatīšanos ir sarežģītāk. Ja ir iespēja TV neskatīties un tikai klausīties, tā arī būtu jādara. Taču, ja cilvēks TV skatās, tad vajadzētu pārslēgt režīmu un “nakts režīmu”, kad mainās apgaismojumā izmantots gaismas spektrs. Jo, TV parasti izmanto zilā spektra gaismu, kura ir līdzīga Saules gaismai, tādēļ, ja skatīties TV vakarā bez nakts režīma, tad melatonīns netiek izstrādāts pietiekami, lai sekmētu aizmigšanu. Un vēl viena lieta, nevajadzētu skatīties TV gultā un guļamistabā
Pirmkārt, ir jāmeklē un jāatrod bezmiega iemesls. Tādēļ noteikti vajadzētu griezties pie ģimenes ārsta, lai izslēgtu iespējamās fiziskās saslimšanas (piemēram, miega apnoja, vairodziedzera saslimšanas utt.), kā arī pie neirologa (nemierīgo kāju sindroms, kāda cita neiroloģiskā saslimšana). Tālāk, ja netiek atrasts nekāds fizisks iemesls bezmiegam, būtu arī jāizvērtē citu saslimšanu iespejamība, piemēram, psihiskās, kā depresija vai trauksme. Tad būtu jāgriežas pie psihiatra. Ja bezmiegu rada pārdzīvojumi un ikdienas stress, tad varētu palīdzēt arī psihologs/psihoterapeits.
Tā ir ilgstoša trauksme, kas nav vērsta uz vienu konkrētu objektu vai situāciju. Viņi ir pārmērīgi un pastāvīgi uztraukušies un norūpējušies par ikdienišķiem jautājumiem. Piemēram, veselība, finanses, karjera vai ikdiena.
Cilvēki savu pastāvīgo raižu dēļ bieži cieš no noguruma, bieža ir muskuļu spriedzes, rodas miega traucējumi, kas var novest arī pie depresijas attīstīšanās.
Ģeneralizētai trauksmei ir raksturīgi sekojoši simptomi:
- bieži muskuļu sasprindzinājums,
- nelaimes priekšnojauta,
- pastāvīga ikdienišķa trauksme bez konkrēta iemesla un daudzi fiziski simptomi.
Bieži cilvēki sūdzās par sekojošiem fiziskiem simptomiem:
- sirdsklauves,
- pastiprināta svīšana,
- trīce rokās
- sausums mutē.
Šiem var pievienoties arī citi, ka piemēram, elpas trūkuma sajūta, diskomforts kruškurvī, slikta dūša, reibšanas vai ģibšanas sajūta, nerealitātes sajūta, bailes zaudēt kontroli vai noģībt, nervozitāte, kamola sajūta kaklā, karstuma vai aukstuma viļņi, pastiiprināti reaģē uz nebūtiskiem notikumiem.
Ģeneralizētas trauksmes gadījumā pamata ārstēšana ir psihoterapija, kura ietvēr sevī individuālās un grupu konsultācijas. Savu efektivitāti pierādījusi KBT. Medikamenti, savukārt, ir otrā izvēle, kurus nozīmē arī tad, ja psihoterapija ir neefektīva.
Paniku reizēm sauc par trauksmes visintensīvāku pakāpi. Par paniku kā par saslimšanu runā tad, kad panikas lēkmes rodas vismaz 4 reizes mēnesī un ir aprakstāmas tā, kā tas minēts zemāk.
Panikas lēkme ir pēkšņas, intensīvas bailes un diskomforts un vismaz 4 no zemāk minētajiem simptomiem:
- paātrināta sirdsdarbība, paātrināts pulss, sirdsklauves,
- svīšana,
- drebuļi vai trīcēšana,
- elpas trūkums, apgrūtināta elpošana,
- žņaudzoša sajūta,
- sāpes, spiediena sajūta vai diskomforts krūškurvī,
- slikta dūša, vēdera problēmas vai pēkšņa caureja,
- galvas reibonis, nestabilitāte, viegluma sajūta galvā vai ģīboņa sajūta,
- sajūta, ka apkārtne ir savāda, nereāla, attālināta, nepazīstama, vai atsvešinātība no sevis sajūta,
- ķermeņa daļu tirpšanas, sastinguma, durstīšanas sajūta vai nejūtīgums,
- karstuma vai aukstuma viļņi,
- bailes sajukt prātā vai zaudēt kontroli pār sevi,
- bailes no nāves.
Šīs sajūtas savu virsotni sasniedz apmēram 10 minūšu laikā, un tās nav saistītas ar kādu vielu lietošanu (piemēram, narkotikas, alkohols vai medikamenti) vai vispārēju saslimšanu (piemēram, hipertireozi).
Panikas traucējumiem ir raksturīgs sekojošais:
- pēkšņas, atkārtotas panikas lēkmes,
- pastāvīgas raizēm, ka tās var atkārtoties,
- uztraukums par to, kādas būs lēkmju sekas.
Minētais sekmē to, ka cilvēks sāk arvien vairāk izvairīties no vietām, kur piedzīvoja panikas lēkmi, tādējādi pakāpeniski var parādīties grūtības socializēties, norobežošanās un traucējumi ikdienas funkcionēšanā.
Panikas ārstēšanā svarīgākā metode ir nemedikamentoza ārstēšana, kas iekļauj dažādus psihoterapijas veidus, kā, piemēram, kognitīvi biheioviorāla terapija. Smagas panikas gadījumā var īslaicīgi lietot nomierinošus medikamentus, bet ilgtermiņa to lietošana nav pamatota un ja konkrēti medikamenti izraisa atkarību, tad tos ilgstoši lietot ir aizliegts. Savukārt, antidepresanti ir pierādījuši efektivitāti panikas traucējumu ārstēšanā kursa veidā, vislabāk kopā ar psihoterapiju un psiholoģiskām konsultācijām. Lai saņemtu konsultāciju par ārstēšanas iespējām un metodēm, jāgriežas pie psihiatra, kurš izvērtēs situāciju un sniegs jums gan informāciju, gan rekomendācijas.
Tipiskas vieglas, vidēji smagas vai smagas depresijas epizodes, kad pacients cieš no nomākta garastāvokļa, enerģijas un aktivitātes samazināšanās. Mazinājusies arī spēja priecāties, intereses, koncentrēšanās spējas. Arvien ir smaga nogurdināmība, pat pēc minimālas piepūles. Parasti ir miega traucējumi un samazināta ēstgriba. Gandrīz vienmēr ir zems pašnovērtējums un pašpaļāvība un bieži, pat vieglos gadījumos, savas vainas vai mazvērtības idejas. Nomāktais garastāvoklis diendienā mainās maz, ārēji apstākļi to neiespaido, pie tam vienlaikus var būt t.s. somatiskie simptomi, kā interešu un patīkamu sajūtu trūkums, rītos atmošanās vairākas stundas pirms parastā laika. Depresija ir smagāka rītos, ir spilgta psihomotoriska kavēšana, ažitācija, ēstgribas trūkums, ķermeņa masas un libido zudums. Atkarībā no simptomu skaita un to smaguma depresijas epizodi var vērtēt kā vieglu, vidēju smagu vai smagu.
- Depresija ģimenes locekļiem (bieži kā iemācīta uzvedība)
- Alkohola un narkotiku lietošana
- Nereālas gaidas no sevis, trauksme, uztraukums, izgāšanās sajūta un dusmas
- Perfekcionisms, pašpalāvības trūkums
- Sievietēm hormonālās sistēmas disbalanss (piem., pēc bērna piedzimšanas)
- Svarīgi dzīves notikumi – tuva cilvēka nāve, kāzas, bērna piedzimšana
- Traumatiski dzīves notikumi – agrīns tuva cilvēka zaudējums, fiziska, seksuāla, emocionāla vardarbība
- Citi dzīves notikumi – nabadzība, bīstamas situācijas, nedrošība, hroniskas saslimšanas
Depresijas gadījumā var saņemt dažāda veida ārstēšanu un palīdzību. Atkarībā no depresijas smaguma or pieejama ārstēšana pie ģimenes ārsta, psihiatra, īpaši smagos gadījumos būtu vajadzīga hospitalizācija. Zemāk ir redzami gadījumi, kad var palīdzēt ģimenes ārsts un kad vajadzētu griezties pie psihiatra.
1. Ģimenes ārsts
- sēru reakcija (atbalsta, ģimenes u. c. psihoterapija);
- viegla/vidēji smaga depresijas epizode (ja 6–8 nedēļu periodā pēc antidepresan-
ta nozīmēšanas netiek panākta klīniska uzlabošanās, nepieciešama psihiatra kon-
sultācija);
- atkārtotas depresijas epizodes – viegla/vidēji smaga depresijas epizode (kom-
pensēto medikamentu izrakstīšana, ja 6–8 nedēļu periodā pēc antidepresanta nozīmēšanas netiek panākta klīniska uzlabošanās, nepieciešama psihiatra kon-
sultācija);
- adaptācijas traucējumi ar depresīvu reakciju;
- viegli izteikti organiski (simptomātiski) depresīvi traucējumi.
2. Ambulatorā dienesta psihiatrs:
- viegla/vidēji smaga depresijas epizode;
- smaga depresijas epizode pēcstacionāra posmā, stabilizācijas un profilaktiskās ārstēšanas periodā;
- visu veidu depresijas komorbīdie stāvokļi;
- organiski un simptomātiski depresīvi traucējumi;
- depresijas epizode bipolāru afektīvu traucējumu ietvaros;
3. Dienas stacionāra (depresiju nodaļas) psihiatrs (pacients nāk uz nodarbībām diensa laikā ar psihologu un citiem speciālistiem, psihiatra novērošanā, pacients slimnīcā nakšņot nepaliek):
- vidēji smagas depresijas epizode, ja nav augsta pašnāvības riska;
- vidēji smaga/smaga depresijas epizode pēc izrakstīšanas no stacionāra;
- pacienti, kuriem ir nepieciešama antidepresantu titrēšana un augmentācija;
- pacienti, kuriem rekomendējama grupas psihoterapija, sociāli psiholoģiska palīdzība;
- pacienti ar terapeitiski rezistentu depresiju, kuriem ir rekomendējama modificētā elektrokonvulsīvā terapija.
4. Stacionārās palīdzības psihiatrs (pacients tiek uzņemt slimnīcas nodaļā palīdzības sniegšanai):
- vidēji smaga depresijas epizode, vairāki antidepresanti pietiekamā devā pietiekami ilgu laiku neefektīvi;
- Hroniska, grūti ārstējama depresija;
- smaga depresijas epizode ar/bez psihotiskiem simptomiem;
- izteikti/smagi organiski un simptomātiski depresīvi traucējumi, ja somatiskā saslimšana ir kompensētā stāvoklī;
- pacienti ar hronisku depresiju, kuriem ir rekomendējama modificētā elektrokonvulsīvā terapija.
(Informācijas avots Latvijas psihiatru asociācijas Depresijas ārstēšanas vadlīnijas, 2015.g.)
Tā ir medikamentu grupu, kuru lieto depresijas un trauksmes ārstēšanai. Depresijas psihofarmakoterapijā galvenā nozīme ir antidepresantiem (AD). Citu psihotropo medikamentu grupu (trankvilizatoru, miega līdzekļu, antipsihotiķu, garastāvokļa stabilizatoru) pielietojums depresijas ārstēšanai uzskatāms par simptomātisku, tos var izmantot, kombinējot ar antidepresantiem vajadzības gadījumā.
Kopš 1957. gada, kad depresijas ārstēšanai tika piedāvāts pirmais antidepresants imipramīns, pasaulē pieejami vairāk nekā 30 dažādi antidepresanti. Tie atšķiras gan pēc klīniskās efektivitātes, gan darbības mehānisma, gan blakusparādību spektra, gan cenas. Kopumā tiek uzskatīts, ka antidepresanti mērenas/smagas depresijas epizodes gadījumā var nodrošināt remisiju 50–75% pacientu.
Svarīgi!
- Šī grupa nerada pierašanu kā atkarību izraisošas vielas.
- Antidepresanti var būt lietojami kursa veidā vai arī ilgtoši, tas ir atkarīgs no saslimšanas un tās smaguma.
- Antidepresanti tiešām var izraisīt blakusparādības, bet bieži tās ir pirmās 2 nedēļas lietošanas laikā un pārejošas. Ja antidepresantu blakusparādības nepāriet vai izteikti traucē, parasti medikaments tiek mainīts.
- Var būt tā, ka antidepresants nemazina traucējošu simptomātiku un nepalīdz. Tas atkarīgs no dažādiem faktoriem, tajā skaitā no individuālās reakcijas, jo antidepresanti strādā uz daudz dažādiem receptoriem.
(Informācijas avots Latvijas psihiatru asociācijas Depresijas ārstēšanas vadlīnijas, 2015.g.)
Psihoterapija (PT) – ārstēšana ar (verbālām, neverbālām) komunikācijas metodēm specifiski
strukturētā veidā.
Pēc Pasaules Veselības organizācijas (WHO) rekomendācijām PT pēdējos desmit gados depresijas ārstēšanā ieņem līdzvērtīgu vietu psihofarmakoloģiskajai ārstēšanai un uzrāda ekvivalentus ārstēšanas rezultātus (ja ārstēšanu izdara psihoterapijā kvalificēts ārsts un depresija ir viegla vai vidēji smaga) (WHO, 2001, 2011). Latvijā psihoterapijas virzienu un formu izvēle galvenokārt atkarīga no ārstu pieejamības.
Pēdējo gadu pētījumi par psihoterapijas ietekmi (Myiazaki et al. 2005, 2006) parāda, ka ilgtermiņa psihodinamiskās PT rezultātā ir pārmaiņas gan psihiskajos procesos, gan var novērot arī neiroplasticitātes uzlabošanos galvas smadzenēs – starpneironu sinapšu kontaktu atjaunošanās, sinaptisko procesu aktivitāšu izmaiņas, neironu dendrītu skaita, kā arī neirofizioloģiskās regulācijas nodrošināšana, citokīnu līmeņa u. c. izmaiņas.
Izmantojamie psihoterapijas virzieni un formas:
- Psihoterapijas (PT) formas: individuālā, grupu, bērnu un pusaudžu, ģimenes.
- Virzieni: atbalsta, kognitīvi biheiviorālā, interpersonālā, īsveida psihodinamiskā psihoterapija un garā veida psihodinamiskā psihoterapija.
Par šiem psihoterapijas virzieniem ir uzkrājušies uz pierādījumiem balstītu efektīvas terapijas rezultātu dati.
Jūsu ērtībai ir video kā atrast ēku un kabinetu.
Aizpildiet veidlapu
